Paraksti Manifestu, lai parādītu, ka tajā aprakstītās idejas un vērtības ir populāras un pieprasītas Latvijas sabiedrībā.
Preambula
"Krievu balss Latvijai" ir demokrātiska kustība, domubiedru apvienība, kuras mērķis ir veidot stipru un vienotu politisko nāciju, pārvarēt šķelšanos sabiedrībā un stiprināt Latvijas identitāti, kas balstīta Satversmes garā, kopīgā vēsturē un kultūrā, patiesā mīlestībā pret savu valsti un vēlmē to padarīt labāku, balstoties uz Eiropas vērtībām – brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām. Mēs esam pārliecināti, ka tikai spēcīga un vienota Latvijas politiskā nācija, kas sastāv no dažādas etniskās, lingvistiskās un politiskās piederības cilvēkiem, Latvijai lojāliem savas valsts patriotiem, kas spēj demokrātiskā ceļā risināt konfliktus, sadzird un ciena viens otru un tiecas atrast to, kas vieno, nevis šķeļ, var ilgtermiņā veicināt Latvijas kā stipras, brīvas, attīstītas, iekļaujošas, eiropeiskas valsts attīstību. Mēs vēlamies, lai Latvijas sabiedrība balstītos uz mīlestību. Mīlestību pret savu tuvāko, mīlestību pret savu tautu un mīlestību pret Latviju, mūsu kopīgo dzimteni.
Ar kopīgu pagātni, kopīgā tagadnē, kopīgai nākotnei vienotā Latvijā!
Dievs, svētī Latviju!
Par vienotu politisko nāciju, kuras pamatā ir Latvijas valsts identitāte
Vienotas politiskās nācijas un spēcīgas pilsoniskas sabiedrības izveide, kuras pamatā ir Latvijas valsts un nacionālā identitāte, ir tiešs ceļš uz stabilitāti, drošību, ilgtspējīgu attīstību un labklājību. Latvijas iedzīvotāju labā ir jāpārvar šķelšanās Latvijas sabiedrībā un jātiecas uz savstarpēju sapratni, sociālās spriedzes mazināšanu, savu kļūdu apzināšanos, sāpīgo ievainojumu dziedināšanu un to vērtību meklēšanu, kas mūs vieno, nevis šķeļ. Mums ir jāatsakās no naida runas, jāatrisina konflikti un pretrunas ar demokrātiskiem līdzekļiem, cieņpilnā un konstruktīvā dialogā, saskaņā ar Satversmes garu. Visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no izcelsmes ir labi jāzina savas valsts vēsture un jāapzinās pašu un savu senču ieguldījums neatkarīgas un plaukstošas Latvijas valsts, mūsu kopējās dzimtenes, veidošanā. Patriotismam, vēlmei padarīt savu valsti labāku un ikdienas rūpēm par Latvijas prestižu starptautiskajā līmenī jābūt dabiskai normai katram iedzīvotājam un motivācijai jauniešiem.
Par brīvu Latviju brīvā Eiropā
Mēs iestājamies par brīvu, eiropeisku, demokrātisku Latviju. Savas valsts nākotni mēs saistām ar Eiropu, ES, NATO valstīm un brīvo pasauli. Mums nav pieņemama jebkāda veida agresīva, totalitāra ietekme uz Latvijas un Baltijas reģiona politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi, mēs nepārprotami un apņēmīgi nosodām Krievijas impērijas, PSRS un Krievijas Federācijas (carisma, komunisma un putinisma) noziegumus, kas vērsti pret Latviju un visām citām valstīm un tautām. Mēs uzskatām, ka ksenofobisku un arhaisku aizspriedumu uzspiešana sabiedrībai ir nepieņemama. Mēs nosodām populistiskās partijas, organizācijas un kustības, kuru mērķis ir sašķelt sabiedrību, vājināt Latvijas demokrātiskās institūcijas, Latvijas valstiskumu un brīvas Eiropas vienotību.
Par labām latviešu valodas zināšanām visiem Latvijas iedzīvotājiem
Mēs atbalstām latviešu valodas un kultūras attīstību un popularizēšanu sociālajā un digitālajā vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Latviešu valodai jābūt pievilcīgai, tai jābūt visu Latvijas iedzīvotāju lepnumam un vienojošam pamatam. Mēs atbalstām sabiedrības integrāciju un papildu latviešu valodas apguves iespēju nodrošināšanu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama. Labas valsts valodas zināšanas visiem Latvijas iedzīvotājiem ir atslēga uz laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi, etnisko grupu savstarpējo sapratni un mierīgu, draudzīgu atmosfēru sabiedrībā. Tajā pašā laikā nevienam no mazākumtautību pārstāvjiem nav jāvaino vai jājūt kauns savas dzimtās valodas dēļ.
Par veselīgu un saliedētu sabiedrību bez segregācijas
Segregācija jebkurā formā ir jāpārvar, sabiedrībai jātiecas uz vienotību, solidaritāti un dialogu. Mēs iestājamies par mūsdienīgu, kvalitatīvu un iekļaujošu pirmsskolas, pamata, vidējo, profesionālo un augstāko izglītību, nedalot audzēkņus pēc lingvistiskās, etniskās vai citas pazīmes. Visiem Latvijas bērniem ir jāaug un jāmācās kopā, lai labāk saprastu viens otru un veidotu sociālās saites, kas nav balstītas tikai uz viņu izcelsmi vai dzimto valodu. Vienotas skolas un bērnudārzi visiem Latvijas bērniem ar valsts mācību valodu un iespējām fakultatīvi apgūt dzimto vai jebkuru citu valodu un kultūru. Nevienam nevajadzētu justies nepilnvērtīgam tādu īpašību dēļ, kuras viņš nevar mainīt: tautība, rase, dzimums, dzimtā valoda, izskats, seksuālā orientācija utt. Visām ģimenēm Latvijā jābūt vienādām tiesībām, un bērniem jāaug mīlošās ģimenēs.
Par modernu un pievilcīgu Latviju, kas tiecas uz nākotni
Mūsu mērķis ir moderna, kulturāla, iekļaujoša, dabai draudzīga, tehnoloģiska un digitāla Latvija demokrātisku Eiropas valstu saimē, kas atvērta investīcijām un nodrošina labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai un kultūras projektu īstenošanai. Valsts politikai ir jābūt vērstai uz nākotni un orientētai uz jauno paaudzi, lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas labklājību un ietekmi starptautiskajā līmenī. No Latvijas sabiedrības saliedētības un solidaritātes ir tieši atkarīga ražošanas, rūpniecības un infrastruktūras attīstība, moderno tehnoloģiju ieviešana, jaunu darba vietu radīšana, ekonomiskā stabilitāte un Latvijas aizsardzības potenciāla stiprināšana.
Manifestu jau ir parakstījuši:
Martins Levuškāns
Larisa Jaņina
Sergejs Kaļiņins
Boriss Linnikoffs
Boriss Jaņins
Kristīne Buļa
Viktorija Matisone
Anna Gabuniya
Dmitrijs Kovalenko
Vladislavs Malahovs
Daniils Volkovs
Jevgenijs Lurje
Antons Cirs
Valērijs Garajevs
Ģirts Strazds
Daniils Kuzovkins
Garijs Polskis
Maris Kuzmin
Leonīds Sošinskis
Yury Voronin
Vladimir Chuviliaev
Aleksandrs Čiņajevs
Marina Žebrika
Inna Lukina
Aleksandrs Margolins
Kirils O
Aleksejs Ļeonovs
Pavel Levushkan
Anna Jaudzema
Nikita Franks
Daniels Silkalns
Jekaterina Poļska
Raimonds Olehno
Aleksandrs Jakovļevs
Kseniia Mikhalkina
Danko Aleksejevs
Maksims Kaļiks
Līvajs Amareins
Mikhail Shilov
Daniels Borodičs
Sergejs Kačalovs
Līvajs Amareins
Joren Dobkiewicz
Mihails Simvulidi
Aldis Romanovskis
Armands Briedis
Kristians Kuznecovs
Viktors Vītums
Antons Kotovs
Nikolajs Kuļiņičs
Dmitrijs Borjajevs
Олег Буринский
Polina Jekaraševa
Andris Plepis
Inga Petraškeviča
Germans Karpovs
Aleksandrs Boiko
Ludmila Klava
Aleksander Dubrovskiy
Daniil Kurakin
Ilze Tenisone
Aleksandr Usachev / Anekin
Artjoms Sprokins
Nigar Huseynova
Александр Кабацкий
Georgijs Katasevs
Mihails Fjodorovs
Ļevs Sudarenko
un daudzi citi, kas vēlējās parakstīt Manifestu anonīmi